Amber kaila smiltīs, Vilde – ledājos

Privata Dzive, Amber kaila smiltīs, Vilde – ledājos

Privata Dzive Amber kaila smiltīs, Vilde – ledājos

Populārais fotogrāfs Sergejs Kondrašins nesen beidzis darbu pie 2010. gada erotiskā kalendāra otrās nozīmīgās fotosesijas. Septembra sākumā viņš un radošā komanda atgriezās no Austrijas, kur Alpu ledājos kailas tika fotografētas divas modeles – bijusī TV dīva un kreatīvās pasākumu aģentūras Chocolate Events īpašniece Sindija Vilde un dziedātāja Amber.

Aija Vītoliņa jeb Amber «Tā man bija pirmā šāda veida pieredze – fotografēties erotiskam kalendāram. Sākumā, protams, bija uztraukums, kā tas viss izskatīsies, kā notiks. Atraisīties palīdzēja vide, turklāt es nekad nebiju viesojusies Marokā. Pēc fotosesijas sapratu, ka sievietei ir ļoti labi apzināties sava ķermeņa skaistumu, tā harmoniju ar dabu. Atgriežoties gan prātā iešāvās doma – kas nu būs, ko teiks apkārtējie. Nav jau tā, ka citu viedoklis mani pavisam neuztrauktu. Bet es zinu – bildes būs ļoti skaistas. Kādam laikam man šādu asu izjūtu pietiks. Tomēr pieļauju, ka kādreiz atkal piedalīšos līdzīgā fotosesijā – pēc pieciem, varbūt desmit gadiem

  Jaunais kalendārs būs dabiskāks

Šogad kalendāra veidošanai notikušas divas fotosesijas. Vasarā bija fotografēšanās Marokā, Sahāras tuksnesī, bet nesen Kondrašins modeles bildēja Austrijā, Alpu kalnu ledājos. Interesanti, ka Marokā tuksneša vidū modeles ādā iejutās dziedātāja Amber, bet Austrijas ledājos kaila sniegā gūlās viņas menedžere bijusī TV dīva Sindija Vilde. Kondrašinam šis ir jau piektais erotiskais kalendārs. «Ja 2009. gada kalendārs bija liela uzdrīkstēšanās un dažs labs to dēvēja par teju pornogrāfisku, šis būs citādāks, daudz dabiskāks,» sola Sergejs. Krīzes dēļ šogad uz fotosesijām braukušas vairākas modeles vienlaikus. «Pērn bija tā, ka fotografējām vienā vietā, modeles pie mums brauca cita pēc citas, varējām katrai veltīt visu uzmanību. Šogad uz fotografēšanos brauca vairākas meitenes vienā reizē, un izrādījās – arī tā var lieliski sastrādāties. Meitenes cita citu atbalstīja, smējās, uzmundrināja. Gluži kā jautrā pionieru nometnē,» par veiksmīgo projektu priecīgs ir Kondrašins. Viņš stāsta, ka ar Sindiju un Amber bijis ļoti viegli sastrādāties. «No aukstuma un ledus Sindija nebaidījās, arī no garajiem pārgājieniem ne. Visu laiku teica – kā vajag, tā arī izdarīšu, nekādu problēmu! Tā arī bija. Savukārt Amber tuksnesī bez ierunām kāpa ezerā, kas veidojies no lietus, un smērējās ar dubļiem. Nebija nekādu kaprīžu.»

Alpos staigā šortos

Fotosesijas gan Marokā, gan Austrijā notika aptuveni nedēļu. Austrijā viss ritējis ļoti raiti, bet Marokā bijuši vairāki starpgadījumi. «Kad ar prāmi bija jāpārceļas no Spānijas uz Āfriku, izrādījās – prāmis jau trešo dienu slikto laika apstākļu dēļ nekursē. Paveicās, ka nākamajā rītā varējām maršrutu turpināt, jo pat nezinātu, ko iesākt, ja prāmis nekursētu vēl kādas trīs dienas. Taču ar to jārēķinās – šādas neparedzētas situācijas var gadīties ikvienā braucienā, » teic Kondrašins. Marokā arī ļoti traucējušas mušas. «Tās bija visur,» stāsta kalendāra radošā projekta direktore un fotogrāfa sieva Bogdana Kondrašina. «Mušu tur bija milzums, tās nemitīgi līda acīs, nelīdzēja pat saulesbrilles. Modelēm bija vēl grūtāk – viņām smiltīs nācās gulēt teju nekustīgi, bet mušas spietoja apkārt.» Neizticis arī bez ziņkārīgajiem. «No kurienes viņi uzradās, mums bija liels brīnums. Fotografēšana notika vai nu agri no rīta, vai vēlu naktī, lai izvairītos no lielā karstuma. Aizbraucām tuksneša vidū, apkārt neviena cilvēka, tuvumā neviena ciema. Un pēc neilga laika vietējie klāt – atbrauc ar kaut kādiem mistiskiem transporta līdzekļiem, teju aiz katras kāpas parādās bērnu galvas. Šķita, ka gandrīz no smiltīm viņi lien ārā,» smej Kondrašins.

Arī Austrijā bijis labs laiks. «Tur bija tik karsts, ka varēja šortos staigāt. Termometrs rādīja piecus, bet šķita, ka ir visi 25 grādi. Meitenēm, sniegā guļot, protams, bija auksti, bet, ja stāvēja kājās, bija karsti. Kā jau kalnos, saule ļoti karsēja. Kājās jāauj zābaki, bet var staigāt šortos, un, ja nav aizsargkrēma, seja varēja apdegt pāris stundās. Fotografēšanai laiks bija ideāls – ne mākoņu, ne dūmakas.» Radošās grupas darbs Austrijā robežojies ar ekstrēmismu – modeles fotografētas zem vairākus gadus stāvējuša smaga ledāja, no kura meitenei virsū pilējis kūstošais sniegs, kā arī pašā teju kilometru dziļas aizas malā.

Latviju pamest nedomā

Pirms vairākiem mēnešiem presē parādījās ziņas, ka Kondrašins grasās pamest Latviju un pārceļas dzīvot uz Spāniju. Fotogrāfs smej, ka šādas baumas paklīdušas pēc tam, kad viņš pārdošanā izlicis nekustamo īpašumu. «Jau pusotru gadu mana māja un studija ir izlikta pārdošanā. Šopavasar informāciju atjaunoju, un parādījās ziņas, ka grasos pamest valsti. Tad braucu fotografēt uz Maroku un sāka rakstīt, ka esmu pārcēlies uz Spāniju,» smej Kondrašins. «Ir pilnīgi skaidrs, ka manā dzīvē primārais nav pārdot māju un aizbraukt no valsts. Gluži pretēji – arvien vairāk manī nostiprinās doma, ka ir jāpaliek un jāstrādā. Krīzes dēļ pat sagadījies tā, ka ar vajadzīgajiem cilvēkiem tagad ir vieglāk strādāt un runāt. Visiem ir slikti, esam cits citam vajadzīgi. Un galu galā kurš cits no krīzes mūs glābs, ja ne mēs paši,» retoriski vaicā fotogrāfs.

Sindija Vilde «Ar Sergeju strādāt bija brīnišķīgi. Sākumā biju nobijusies – kā būs fotografēšanās ārpus Latvijas, turklāt kailfoto. Ātri vien sapratu, ka apkārt ir profesionāla komanda, un viss notika brīvi un atraisīti. Kad sākām fotosesiju ledājos, šķita, ka nu gan es pārsalšu un sāksies veselības problēmas, tomēr nekas tāds neatgadījās. Kalnos dienas vidū izrādījās ļoti silts, turklāt brīžos, kad ieiet azartā, kad saproti, ka jāsaplūst ar dabu, viss aizmirstas.

Divas dienas apsverot piedāvājumu fotografēties, protams, domāju, kā to uztvers citi cilvēki. Galu galā apzinājos, ka svarīgi ir saprast, vai man pašai tas patīk. Ja kādam tas šķiet amorāli, man ar to cilvēku nav pa ceļam. Šīs fotogrāfijas ir māksla, tur nav ne kripatiņas no perversijas. Sievietes ķermenis ir skaists un vēl skaistāks, ja saplūst ar dabu, ir harmonijā ar to. Mēs taču visi esam cēlušies no dabas.»

ULDIS GLUŠAKS